RSS
sakums cv dizains pРїРІpas kontakti foto

Esiet sveicināti andronkuļa virtuālajā midzenī!

Vēlies man ko  TEIKT?
Ziņa:
Vārds:
Jaunākie komentāri   GALERIJĀ
  • Slota uz vienu pusi, bet lÄ«dzsvaram mēle uz otru pusi . . . :D...
    Šo bildi komentēja Jānis
  • SeÅ”iniekā ir viegli braukt?...
    Šo bildi komentēja ella
  • Zobi gan lieli!...
    Šo bildi komentēja ella
Jaunākie komentāri pie  PĻĀPĀM
  • Nu, šoreiz nebija tik vienkārši, arī ja zivi atrada. Pie tās māji ...
    pļāpu Fotoorientēšanās.... komentēja a-onkuls
  • Ar to zivju vējrādi vakar atspēlējies pēc 5 gadiem atpakaļ. Būtu ...
    pļāpu Fotoorientēšanās.... komentēja Edgras
  • Ātrumā nenoorientējos savā morāles skalā, cik tālu drīkstu l...
    pļāpu Ne pārāk nopietns... komentēja Lolita L.
andronkuls @ TWITTER
2009. gads. 1. daпa
29 Dec 2009
Komentāri: 1

Nu ko, tā kā trakais ziemīšu laiks garām, cerams atradīsies laiks uzdriķelēt kādu pļāpu par pagājušo gadu.
Un tātad - nakts no 13. uz 14. jūniju, Miķeļi, Somija. Katra orientierista sapņu piepildījums un Meka. Jukolas stafetes. Lai arī esmu orientierists ar "bārdu", kaut kā nebija sanācis līdz turienei tikt. Sevišķi sāpīgi tas bija 2008. gadā (biju saķēris to ērču slimību) kad klubs startēja Jukolā pirmo reizi.
Šogad sapnis piepildījās. Satraucies gan biju ļoti pirms starta, bet saņemot stafeti viss aizmirsās, Distance nelikās grūta, ātrums kājās bija - burtiski lidoju visiem garām un pie pirmā starpfiniša pēc 1,6 km jau biju pacēlis komandu par 16 vietām. Un tad sākās. Laikam jau pa ātru nomierinājos, un kaut kādā mistiskā veidā teleportējos uz nākamā kontrolpunkta apvidu, kaut arī īstenībā ne tuvu pat nebiju ticis vajadzīgajai vietai. Viss it kā pat sakrita - nogāze, ceļš, u.t.t... Pēkšņi attapos ka neko nesaprotu, un galīgi neesmu pārliecināts kur es esmu.... Arī Somu vadātāji nesnauž... Pilnīgs izmisums, ko vēl pastiprina apziņa, ka ar katru minūti maldoties es gāžu komandu lejā pa rezultātu sarakstiem. Skatoties splitos, šī pastaiga ar trulu seju (arī gar TV kameru) komandai maksāja tikai 8 vietas, bet pašam likās ka es tai biezoknī pavadu veselu mūžību... Pēc tam gan sakoncentrējos, un, lai arī pieļāvu dažas kļūdas, etapu nododot biju pacēlis komandu par 36 vietām. Pirms tam bija līdzi jušana meiteņu komandai, kas uzrādīja lielisku rezultātu, pēc tam sarūgtinājums, ka puiku komanda tomēr nefinišēja ar ieskaitītu rezultātu... Bet, šīs divas dienas atstājušas neizdzēšamu iespaidu manā atmiņā. Neliels video, kas iegūts niekojoties ar fotoaparātu:


1. IlzeA @ 14 Jan 2010, 22:21 iekļeksēja:
Baiss bars ar cilvēkiem, tur jau bez maz vai mikročipus implantēt vajag, lai viņus visus precīzi identificētu...

Vārds:
E-pasts:(nav obligāts)
Links:(nav obligāts)
Komentārs:

  Sākums :: Par mani :: Dizains :: Pļāpas :: Kontakti :: Foto